2015. gada 21. janvāris

Zelta cena sasniedz 1300 ASV dolārus par unci

0 comments
Zelta cena pasaules biržā mainās katru dienu, taču vakar tā sasniedza iespaidīgu kāpumu līdz 1300 USD par Trojas unci. Zelta cena ir kritusi kopš 2011. gada un radījusi lieliskas iespējas izveidot pamatīgas dārgmetālu rezerves daudzām pasaules valstīm un privātajiem investoriem, taču šobrīd šī dārgmetāla cena atrodas kāpuma stadijā un tā tas jau ir kopš  pagājušā 2014. gada novembra. Tad gan cena bija absolūtajā 3 gadu zemākajā punktā - gandrīz līdz 1100 ASV dolāriem par unci.



Šajā kontekstā nevar nepieminēt arī pagājušās nedēļas Šveices Nacionālās Bankas (SNB) lēmumu atcelt Šveices Franka (CHF) griestus, kas biju piesietu pie 1.2 Euro. Centieni mākslīgi noturēt zemu CHF valūtas kursu par labu vietējiem ražotājiem cieta neveiksmi un Šveices valūta pacēlās brīvā kritiena cienīgā paātrinājumā, kas izmeta no tirgus un lika bankrotēt daudziem valūtu treideriem un pat brokeriem. Šveices Franks vēsturiski ir bijusi tā valūta, kas visilgāk uzturējusi zelta segumu un tādēļ tradicionāli daudziem investoriem palikusi kā "patvēruma valūta" un drošības sala, kur droši uzglabāt kapitālu, nezaudējot tā likviditāti. Taču pēc pagājušās nedēļas spēcīgā pieauguma daudzi investori izmantoja situāciju, lai fiksētu peļņu un nomainīja kapitāla uzglabāšanas līdzekli uz citām valūtām un arī uz dārgmetāliem.

Valūtu kontekstā zelta cenas pieaugums rada labvēlīgu situāciju arī Austrālijas dolāram, kuram gan nav īpaši spoži veicies pēdējā laikā pret ASV dolāru, kas labvēlīgo ekonomisko rezultātu ietekmē turpina uzvaras gājienu pret daudzām pasaules valūtām.

Vai zelta cena turpinās ceļu atpakaļ uz 2011. gada rekordu, vai arī piedzīvos kritienu atpakaļ, to rādīs laiks. Iespējams to iespaidos jau rītdienas Eiropas Centrālās Bankas lēmums par finanšu atbalstu, lai iepirktu valstu parādzīmes (QE) liks finanšu tirgiem sakustēties un, iespējams, sasniegt jaunus rekordus, vai pagriezties uz otru pusi.

2012. gada 17. augusts

Vai zelta cenai ir burbulis?

2 comments
Pasaulē daudzi ekonomikas eksperti, aizstāvot krītošo akciju tirgu un valūtu vērtību, vaino zelta cenu, ka tā ir sasniegusi savu augstāko iespējamo līmeni un piedzīvo bīstamu "burbuļa" stadiju. Jau vairāk kā 10 gadus šādi "tirgus zinātāji", kas ir atkarīgi no banku sistēmas, brīdina investorus, ka ieguldīt zeltā ir vairāk nekā riskanti un daudz drošāki ieguldījumi ir pārbaudītos banku depozītos un to pārvaldītajos fondos. 

Šajā reizē es nevēlos veltīt laiku, lai pierādītu pretējo. Vienkārši vēlos, lai katrs, kam ir interese, uzmanīgi pavēro šo attēlu un pats izdara secinājumus. Tie ir fakti un tā ir vēsture.  

Zelta cenas pieaugums Vācijā (Veimāras republikā) pirms 90 gadiem un šodien pasaulē


Skatoties kreiso grafiku bez pamatzināšanām, var likties, ka zelta cenai Veimāras republikā ir bijis liels "burbulis". Tas, ka vienas unces vērtība pieauga no 1 līdz 1 000 000 000 000 marku tikai piecos gados, iespējams no malas liek uzdot jautājumu - vai tikai zelts tajā laikā netika novērtēts par augstu?

Patiesībā burbulis bija nevis zeltam, bet Vācijas markai, ar kuras drukāšanu Vācija cerēja atrisināt savas ekonomikas problēmas. Tā rezultātā Vācijas ekonomika sabruka pilnīgi - inflācija pieauga un pāgāja hiperinflācijā. Slikts ieguldījums bija nevis zelts, bet nauda. Katrs, kas nepārvērta savu naudas ieguldījumu zeltā vai citā taustāmā aktīvā, zaudēja visu vērtību, ko iepriekš bija iekrājis vai nopelnījis.

Ja paskatāmies uz zelta cenas grafiku šodien - labājā pusē, tad redzam "nelielu" līdzību ar vēsturi. Arī šodien ekonomikas problēmas tiek risinātas palielinot naudas apjomu pasaulē. Diemžēl vēsturē ir simtiem piemēru, kas parāda, kādas tam beigās ir sekas.

Vai "vēsture atkārtojas", 
vai arī "šoreiz gan nebūs tā kā vienmēr" ?

Papildus resursi:

1923. gads Vācija. Kurināt krāsni ar naudu ir lētāk, nekā pirkt par šo naudu malku.

2012. gada 31. jūlijs

Kāds negadījums zelta biznesā

0 comments
Monētas no valsts bankas sāk rūsēt!

Pamācošs notikums no pazīstamā Krievijas uzņēmēja Germana Sterligova dzīves.

Krievijas uzņēmējs Germans Sterligovs jau kādu laiku cenšas nostiprināt Krievijā zelta pozīciju -  kā vienotu un vienīgo norēķina līdzekli. Tieši viņš savulaik dibināja tā saucamo “Starptautisko Rezervju Norēķinu Sistēmu” (turpmāk – SRNS).

Ņemot vērā vairākkārtēju cenu celšanos dārgmetālu tirgū – šodien viņš apgroza vairākas tonnas zelta mēnesī. Papīra naudai vairs neuzticas arī lielākie pasaules investori un, saprotams, ka “Germana Sterligova Kompāniju Grupas” (turpmāk GSKG) pakalpojumus izmanto daudzi Krievijas oligarhi.

GSKG pamatā darbojas ar zelta pirkšanu un pārdošanu, tās ir investīciju monētas - "Георгий Победоносец" (tulkojumā - “Uzvaras nesējs - Georgijs”), vai paša Germana Sterligova kaltie “žetoni”,  -  tā saucamais “Jātnieks” uz kura ir attēlots  pats G. Sterligovs  zirgā. Kaut arī kā viņš izteicies, ka tas īstenībā nav viņš, bet Vladimirs Putins kuru Sterligovs izlēmis iemūžināt uz zelta piemiņas žetoniem. Formāli tās protams nav monētas, bet tikai medaljoni, tādēļ īpaša atļauja šo monētu kalšanā Krievijas Federācijā nav nepieciešama.

GSKG  Krievijas tirgū ir spiesti operēt ne tikai ar  paša Sterligova  zelta  monētām, bet arī ar Krievijas Bankas izdotajām “Uzvaras nesējs - Georgijs” monētām. Taču tieši ar šim monētām arī ir noticies kāds negadījums.

Krīzes periodā neskaitāmi daudz cilvēku bankās iegādājās šīs valsts kaltās monētas. Un bija arī iemesls, jo zelta cena ļoti īsā periodā pacēlās no 800 līdz 1200$ un augstāk. Triju mēnešu laikā zelts kļuva vislikvīdākais aktīvs Krievijā un visdrīzāk tāds arī paliks vēl ilgi.

Ņemot vērā Sterligova dzīvesveidu, mīlestību uz klusumu un vientulību domubiedru uzceltajā mājvietā Slobodā,  kā arī ne-mīlestību uz pasaulīgām (laicīgajām) lietām kā mobilie telefoni, televīzija, nevienu neizbrīnīja fakts, ka savu  un  arī klientu zeltu uzglabāt Germans Sterligovs bija  izlēmis  ne tikai bankās un seifos, bet arī kā tautā saka, vienkārši “zem ozola”. Par gaumi, kā arī par drošību nestrīdas. Ja Bankas galvaspilsētā laupa gandrīz katru mēnesi, tad uz Slobodu diez vai kāds dosies tādā eksperimentā, jo pat jaunietes Slobodā staigā ar karabīnēm un kazaki diennakti patrulē regulāri.

Kad nu Germans bija izlēmis pārbaudīt savu mājas paslēptuvi, tas atklāja kādu nepatīkamu pārsteigumu, kas noticis ar viņa uzglabāto investīciju zeltu. Viņš konstatēja stipras korozijas un rūsas  pēdas uz tūkstošiem 999,9 proves, valsts bankas izdotajām “Uzvaras nesēju” monētām.

Kā zinām, tīrs zelts nereaģē un  neoksidējas – tas ir zināms vēl no vidusskolas kursa ķīmijā. Taču  arī  “Starptautisku Rezervju Norēķinu Sistēmas” darbinieki konstatēja rūsas un korozijas sekas uz tūkstošiem  Krievijas Centrālas Bankas monētām.

Katram klientam ir tiesības glabāt savus uzkrājumus tā, kā tie vēlās. Monētas tāpēc arī ir investīciju produkts, lai klientam ir iespēja par saviem līdzekļiem iegūt īpašumā brīvi konvertējamu aktīvu kas nav pakļauts nekādiem iedomātiem zaudējumiem laika gaitā un uzglabāšanas nosacījumiem.  Tieši tādēļ tas  ir investīciju metāls – zelts, kas ir ķīmiski inerts metāls, kas nepakļaujas korozijai un neoksidējas.

Protams, ja Jums pieder 585 proves gredzens tad ir  gadījumi, ka no sviedriem un kādiem mājas uzkopšanas darbiem uz jūsu pirksta varētu palikt melns riņķa nospiedums, kas liecinās par to, ka jūsu gredzenā ir par daudz vara piejaukuma.

Taču jau ar 750 proves gredzeniem tādas problēmas nebūs, nemaz nerunājot jau par 24 karātiem,  kas ļoti iecienīti Āzijas valstīs, kur ir augsta temperatūra un sviedri līst aumaļām un ir tiešā saskarsmē ar zelta rotaslietām. Pat tādā vidē  nav manīts, ka zelts būtu pārklājies ar nesaprotamiem, sarkaniem un brūniem plankumiem un rūsētu. Taču, kā izrādās, Krievijas Bankas “Uzvaras nesēji” sarūsē. Un, ne tikai viena, bet tūkstošiem.

Pagaidām vēl nav noteikts piemaisījums, kas licis sākt rūsēt 999,9 proves zelta monētām, taču investoru satraukums ir pamatots. Vai valsts banka būtu pārdevusi brāķētu monētu partiju? Tādā gadījumā investoriem nebūtu problēmu savas monētas samainīt atpakaļ pret naudu, vai vismaz pret citām – kvalitatīvām monētām. Taču liels bija izbrīns, kad tā pati banka atteicās pieņemt  šīs monētas un atbildēja ar oficiālu atteikumu: “Uz monētām ir plankumi, skrāpējumi, nobrāzumi un oksidācijas pēdas. Sakarā ar to banka atsakās atpirkt šīs monētas. Banka pieņemt atpakaļ var tikai nevainojamas kvalitātes monētas,  vai  arī  par speciāli bankas noteiktu cenu.”

Der atzīmēt, ka sarūsējošo monētu svars un blīvums sakrīt ar normālo zelta monētu raksturojumu, tas nozīmē, ka pārbaudot metāla tīrību ar pierasto un parasto metodi tiks atdzīts, ka jūsu īpašumā ir tīrs zelts. Taču, kādēļ tas ir sarūsējis? Domājams, ka ekspertiem būs ļoti interesanti noskaidrot šī fenomena patieso dabu.

Tā nu Germanam Sterligovam  nācās visus valsts bankas izdodos “Uzvaras nesējus” atgriezt bankā par speciāli noteiktu cenu atbilstoši zelta saturam tajos. Tādēļ pagaidām viņš palicis tikai pie savām – paša kaltajām monētām.

Kāda ir morāle no šī patiesā un skarbā vēstījuma?

Pirms izdarīt zelta pirkumu, der stingri pārliecināties, no kā un kādas kvalitātes  zeltu iegādāties. Svarīgi, lai tas būtu uzticams ražotājs (kaltuve) un pakalpojuma sniedzējs - pārdevējs.

Domājams ka tieši ažiotāža un straujais cenu kāpums ir par iemeslu tam, ka kādi “darboņi” iemanās arī tik nopietnā un gadsimtiem pārbaudītā nozarē padarīt savus nedarbus.

Veiciet darījumus pārdomāti, laicīgi ievācot informāciju sadarbojoties  ar pārdevēju, kam uzticaties. Lai ažiotāža un pūļa sindroms nespētu Jūs neietekmē.

Germans Sterligovs nav vienīgais

Par šo jautājumu arī runā slavenais Roberta Kijosaki padomdevējs zelta un sudraba jautājumos - Maiks Meloni:



Raksta avots: http://www.rfcor.ru/news_rfc_255.htm

***********************
Tulkojums un komentāri: Inga Valtere, zelts24@gmail.com

2012. gada 26. jūlijs

Zelta medaļās zelts ir tikai 1,34 %

0 comments
Katrs, kas ir skatījies olimpiskās spēles TV ekrānā vai arī pats mēģinājis noskriet 100 metru distanci ar hronometru rokās,  iespējams, ir sapņojis, cik labi gan pašam būtu izcīnīt pasaules vērtīgāko un iekārojamāko sporta apbalvojumu - olimpisko zelta medaļu. 

Arī uz pjedestāla, kad medaļas tiek pasniegtas izcilajiem sportistiem, tam, kurš pa vidu saņem zelta medaļu, ir neizsakāmi lielāks prieks, nekā visiem pārējiem, jo viņa rokās tagad ir zelts, nevis sudrabs, kas ir 50 reizes lētāks vai bronza, kuras vērtība vispār nav mūsdienās pieminēšanas vērta. 


Olimpiskās zelta medaļas izskatās satriecoši skaistas. Vienīgais tajās gandrīz nav tīra zelta.
Un tomēr patiesība ir skaudra - olimpiskā zelta sastāvā ir tikai 1,34 % tīra zelta, jeb seši grami. Mēs jau par to rakstījām četrus gadus atpakaļ šajā rakstā par Pekinas olimpiskajām spēlēm, bet arī šodien nav mainījies.

Nieka seši grami arī šodien ir seši grami. Vienīgais, kas ir mainījies, tā ir zelta cena. Toreiz, kā mēs rakstījām, sešu gramu vērtība latos bija Ls 74. Šodien seši grami tīra zelta maksā Ls 180. Zelta cenas pieaugums ir izrādījies iespaidīgs! Olimpiskā medaļa, vai vismaz tās nelielais zelta saturs, ir bijis vērtīgs ieguldījums!

Varbūt jau šodien sākt trenēties priekš nākamās olimpiādes, kas notiks 2016. gadā Riodežaneiro  un cerēt, ka izcīnīsim zeltu? Pēc četriem gadiem seši grami zelta maksās vēl vairāk! 

Visiem pārējiem gan es iesaku negaidīt šos četrus gadus un savu ieguldījumu zeltā neatlikt tik ilgi, kamēr to vairs nevarēsim atļauties. Apskatiet šo piedāvājumu! Zelts joprojām ir pieejams katram, kas vēlas finansiālo drošību nākotnē un izveidot rezerves, kuru vērtība laika gaitā jau ir simt kārtojusies. 

Olimpiskajā medaļā ir tikai 6 grami tīra zelta

2012. gada 9. jūlijs

Mazākā zelta monēta Eiropā

0 comments
Uzkrājot zeltu un sudrabu, ir svarīgi, lai tas būtu nelielās svara vienībās, jo vajadzības gadījumā tad to ir vieglāk realizēt. Vienmēr vairāk pircēju būs monētai, kas sver vienu gramu, nekā stienim, kas sver 1000 gramu, jeb vienu kilogramu.

Līdz šim mazas zelta monētas un stieņi ir bijusi tirgū problēma. Pašas mazākās monētas maksā ap simts latiem un to cena par gramu ir bijusi augsta. Arī stieņi mazās svara vienībās ir bijuši ierobežotā klāstā un to cena par gramu ir pat pārsniegusi monētu cenu. 

Taču šoreiz vēlamies Jūs iepriecināt ar mūsu jauno piedāvājumu - investīciju produktu, kas ir no tīra zelta, kuru ražojusi viena no prestižākajām zelta lietuvēm Eiropā. Monētas svars un izmērs ir piemērots tiem investoriem, kas vēlas spert pirmo soļus šajā virzienā un iegūt īpašumā ne tikai sudrabu, bet arī zeltu, par pieejamu cenu.

Andoras Zelta Ērglis - 
vienu gramu smaga monēta no tīra zelta (99,99%)


Lielākiem investoriem piecdesmit vai simts šādu monētu uzkrājums būs lieliska iespēja nodrošināties ar maza izmēra monētām, kas dod ļoti augstu fleksibilitāti un iespējas jebkuros politiskajos, ekonomiskajos vai sociālajos apstākļos - neatkarīgi no atrāšanās vietas pasaules kartē.

Andoras Zelta Ērglis - unikāla monēta

Andoras Zelta Ērglis ir pirmā viena grama, 999,9 zelta monēta Eiropā! 

Pati Andora ir neatkarīga Eiropas pundurvalsts austrumu Pirenejā, kas atrodas starp Spāniju un Franciju. Šīs monētas tiek kaltas Vācijā, Bavārijas valsts kaltuvē  - Castell Mint GmbH

Bavārijas Valsts kaltuvē monētām  tiek garantēta augstas tīrības pakāpe un kvalitāte.  
Andoras Zelta Ērgļa 1 grama monētas diametrs ir  13.92 mm un nomināls ir 2 dināri.
Monētas aversā (priekšpusē) attēlots ērglis ar izplestiem spārniem uz klints.
Monētas reversā (monētas otrā pusē) Andoras valsts ģerbonis – kurā ir četras daļas, tajās attēlota bīskapa mitra ar scepteri, divas govis, augšējā sadalījumā trīs kolonas un apakšējā četras kolonnas.

Kam domātas šīs monētas?

Iesakām iegādāties šo monētu tiem kas interesējās par zelta ieguldījumiem. No mūsu puses pamudinājums ir šāds - svarīgi iegādāties arī maza svara investīciju produktus, lai vajadzības gadījumā varētu  pārvērst tos naudā, ja ir nepieciešami nelieli līdzekļi. Lielas krīzes gadījumā, liela svara investīciju stieņus, iespējams, realizēt nebūs tik vienkārši.

Zelta monētas cena ir pievilcīgāka nekā standarta 1 gr. zelta stienim.

Šis produkts būs lielisks papildinājums tieši tiem kas rūpējās par savu labklājību, finansiālo stāvokli arī ekonomisko pārmaiņu laikā.

Cik maksā šī monēta un, kas man jādara, lai es to iegādātos?

Monētas cena ir pieejama mūsu mājas lapā www.ZeltsSudrabs.lv sadaļā zelta monētas.
Šis ir tiešais links uz šo monētu - http://www.zeltssudrabs.lv/zelta-moneta-andoras-erglis.html

Šīs monētas iespējams iegādāties caur pirkšanas formu mūsu mājas lapā vai zvanot uz tālruni.

Lai uzzinātu vairāk informāciju vai, lai veiktu pasūtījumu, zvaniet uz mūsu tālruni - 27713555

2012. gada 2. jūlijs

Vai samaksāji pats sev?

0 comments

Vasara mūs priecē ar saulainām dienām un veldzējošu lietu! Daudzi, iespējams, dodas atpūtā un atvaļinājumos, taču pirms to darīt, neaizmirstiet samaksāt pats sev!

Ko nozīmē "samaksāt sev vispirms"? 

Kad saņemam algu, parasti mums ir sajūta, ka visa šī nauda ir mūsu un pienākas mums. Taču mēneša beigās, pārskaitot, cik mums ir palicis pāri, mēs redzam, ka mums pašiem nekas nav atlicis. Daļa no algas aizgājusi RIMI, Maxima vai citiem pārtikas tirgotājiem. Daļa no "mūsu naudas" ir nonākusi Stotoil vai Neste kasēs un daļa no naudas aizgājusi bankas kredītu procentos. Mēs atcerējāmies samaksāt visiem citiem, izņemot paši sevi.

Tādēļ princips "samaksā vispirms sev" nozīmē naudu, kas paredzēta uzkrājumam, samaksāt kā pirmo!
 
Taču, kā jau Zelts24.lv lasītāji ir novērojuši, krāt papīra naudu, kuras vērtība krītas divas reizes katros desmit gados, liela jēga nav. Tādēļ mēs dodam priekšroku zeltam un sudrabam.

Cik daudz uzkrāt katru mēnesi?

Tas, cik daudz mēs uzkrājam katru mēnesi ir svarīgi, taču vēl svarīgāk to ir darīt regulāri. Viena no klasiskām uzkrājuma formulām ir 70/10/10/10, par ko mēs vairāk runājam mūsu semināros. Tā nosaka, ka 10% no ik mēneša ienākumiem mēs uzkrājam rezervēs zelta un sudrabā.

Mūsu interneta veikalā ir iegādājamas zelta monētas jau sākot no 30 - 40 latiem, bet sudraba monētu cena ir vēl pieejamāka.

Tādēļ izmantosim šī brīzā izdevīgās zelta un sudraba cenas un sāksim maksāt arī paši sev, veidojot uzkrājumu, kas nekad nenovecos un, kura vērtība celsies.

2012. gada 30. maijs

Zeltu tirgo par Ls 13 uncē (veikalā Ls 900)

0 comments
Nesenā pētījumā ASV uz ielas atklājās, ka cilvēki nebūtu gatavi iegādāties vairāk kā 900 latu vērtu zelta monētu par nieka 13 latiem. Mediju un politikas aktīvists Marks Daiss uzdevās par šīs monētas pārdevēju, par iemeslu minot steidzamu nepieciešamību pēc naudas mobilā telefona rēķina apmaksai, taču neguva nekādu atsaucību.

Aptaujāti tika vairāki desmiti garāmgājēji un viņiem tika piedāvāta jauna Kanādas Kļavas lapas zelta monēta, kuru viņiem pat būtu iespējams pārbaudīt netālajā zelta un sudraba brokeru veikalā, taču neviens no viņiem nebija gatavi izskatīt šīs monētas iegādi. Intereses pēc viņiem tika vaicāts, kādēļ viņi negrib pirkt šādu monētu, uz ko cilvēki lika manīt, ka viņiem nav skaidrs, kādēļ kādam vispār vajadzētu pirkt zeltu, it sevišķi - zelta monētu.

Tas ir interesanti, jo lielākās pasaules valstis, piemēram Ķīna, Krievija un Indija zeltu iepērk rekordlielos apjomos. Arī privātās bankas, investīciju fondi un pat karaļnami katru gadu cīnās, lai iegādātos savu daļu no gada laikā izraktajiem un iegūtajiem dārgmetāliem. Vairums lielo privāto investoru pēdējos gadus masveidā atbrīvojas no aktīviem bez reāla segumu, obligācijām un tai skaitā "papīra naudas", jeb no valūtām, izvēloties zeltu vai sudrabu. Kādam varbūt liekas, ka tas ir vecmodīgi, vai, ka zelts ir novecojis relikts un tam nebūs vietas mūsdienu attīstītājā elektroniskajā finanšu sistēmā, taču vēsture pierāda pretējo. Nevienas valūtas vērtība nekas nav bijusi stiprāka un ilgāka par zelta vērtību. Zelts kā vienīgā īstā nauda ir pastāvējis tūkstošiem gadu un tam nav nekad bijis neviena konkurētspējīga aktīva. Ja jums ir zelts, jums nav jāuztraucas par valdību un baņķieru solījumiem, jo jūs esat tā vienīgais īpašnieks un tā vērtība nav atkarīga ne no viena lēmuma, savukārt nauda ir tikai solījums samaksāt.

Taču cilvēki uz ielas nebūtu gatavi pirkt zeltu pat, ja 900 latu vērtu monētu viņiem piedāvātu pa nieka 13 latiem...


2012. gada 2. aprīlis

Zelta un īpašumu tirgus -
Kas kopīgs un kas nē?

0 comments

Pēdējā pusgada laikā zelta un sudraba cenas ir gan augušas, gan kritušas. Tādēļ daudzi ir jautājuši, kā izskaidrot šāda cenas “peldēšanu” un vai šādos tirgus apstākļos ir vērts pirkt zeltu. 

Zelta un īpašumu tirgus kopīgais – alkatība un bailes

Akciju tirgus profesionāļu vidū ir šāds teiciens: “Kustību tirgū nosaka divas lietas – Alkatība un Bailes”. Šāds pats princips darbojas jebkurā tirgū – arī dārgmetāliem.

Un tāda ir cilvēka daba - kad kaut kam cena sāk augt, katrs vēlas nopelnīt un metas iekšā tirgū, bieži vien pat neko nesaprotot kādēļ cena aug, bet galvenais ir nopelnīt, jo visi pelna! Cenu kāpums no lielā pieprasījuma turpina attīstīties bez reāla pamata un pārvēršas par burbuli, un tam plīstot, sākas otra galējība - panikā glābjot savu pēdējo naudiņu, tiek pārdots viss un uzreiz, jo ir bailes pazaudēt vēl to, kas ir atlicis. Es domāju Latvijā ikviens atceras nekustamo īpašuma tirgu – arī to dzina Alkatību un Bailes.

Tagad daudzi, kas pie augošās zelta cenas iepirka zeltu un sudrabu, jūtas vīlušies un daži pat apsver domu par pārdošanu, jo Alkatību ir nomainījušas Bailes. It sevišķi, kad finanšu pasaules pakalpiņi to vien “lej”, ka dārgmetālu tirgū iesākusies lejupslīde.

Ar ko atšķiras dārgmetāli no īpašumiem?

Bet dārgmetālu tirgus krasi atšķiras no jebkura cita produkta, tai skaitā nekustamā īpašuma.  No 2003. līdz 2007. gadam Latvijas īpašumu cenu pieaugums bija loģiskas sekas pārspīlētai kreditēšanai un mākslīgam pieprasījuma, kas lika būvēt vairāk jaunas celtnes, nekā gala pircēji  bija reāli spējīgi nopirkt. Šis pieprasījums balstījās uz to, ka 90% no pircējiem bija kredītu ņēmēji, no kuriem liela daļa savu sēju ņemt un maksāt kredītus ieguva pašā nekustamo īpašumu tirgū vai ar to saistītās nozarēs. To saprotot, pat bērnam kļūtu skaidrs, ka ilgi tas nevarēja vilkties - tāpēc veselā saprāta vietā Alkatība noveda pie zaudējumiem.

Salīdzinot par Latvijas nekustamo īpašumu pēdējo desmit gadu spožumu un postu, zelta un sudraba tirgū ir vērojama ļoti liela atšķirība. Šeit galveno kursu jau četrus gadus nosaka investīciju produktu augstais pieprasījums. Tam par iemeslu ir pasaules finanšu sistēmas nestabilitāte, jo katrs saprātīgs cilvēks apzinās, ka uzkrājums bankā ir tikai solījums samaksāt, kam nav taustāms segums. Jau kopš pirmajiem Pasaules ekonomikas nestabilitātes gadiem daudzas valstu bankas sāka uzpirkt dārgmetālus, nemaz nerunājot par privātpersonām, kas savus uzkrājumus pārvērš zelta un sudrabā tik par cītīgi un sistemātiski. 

Preses propaganda smejas par zeltu

Šodien daudzi rietumu pasaules “finanšu eksperti” mēģina smieties par zeltu un sudrabu kā novecojušu ieguldījumu un paredz, ka tā vērtība samazināsies, bet akciju tirgus piedzīvos augšupeju un zaudēto spožumu, ko tie baudīja pagājušos 20 gadus. Bet vai šāda informāciju nav vienkārši tukšs populisms un propaganda? Vai tad situācija pasaules tirgū ir reāli uzlabojusies? Grieķijas parādi, Spānijas bezdarbs, Francijas recesija, Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, ASV super parāds? Nekas nav mainījies, bet ir palicis pat vēl sliktāk, vienīgi informatīvā telpā šīs problēmas ir aizēnojusi Irānas, Sīrijas problēmas, tuvojošās prezidenta vēlēšanas Francijā un ASV.  Kā vēsta teiciens - “kas prom no acīm, tas ārā no galvas”. Tāpat arī par reālo situāciju un kursu, ko ir uzņēmusi pasaules ekonomika, cilvēki un tauta kopumā vieglprātīgi piemirst, tā vietā rādot ar pirkstu uz citu problēmām un akli ticot politiķu un baņķieru solījumiem pirms vēlēšanām.

Zelta un sudraba cena ir maldinoša

Tirgū cenu nosaka piedāvājums un pieprasījums. Liels pieprasījums vienmēr liek cenai augt, bet pieprasījumam samazinoties, cenai ir jākrīt. Ja zelta un sudraba cena krīt, vajadzētu kristies arī pieprasījumam, kas nozīmētu arī pārdošanas apjoma kritumu. Taču šeit var novērot interesantāko -  izrādās, ka pārdošanas apjomi pieaug. Tas nepārprotami liecina, ka cenu veido elektronisko biržu spēlmaņi, kas tirgo signālus, kam ir maza saistība ar reālo preci.

Tas nozīmē, ka esošais cenu kritums vai pat stagnācija nav mana dārgmetāla vērtības zaudēšana, bet papildus iespēja, lai varētu iepirkt šos metālus par lētāku cenu. Jo bieži mēs sakām, ja es būtu zinājis, ka augs cena es jau būtu pircis, bet tagad ir par vēlu. Bet patiesībā, lai pirktu pareizā laikā, vajag zināšanas un pārliecību, un tādi cilvēki ir maz, tāpēc arī bagātu cilvēku ir mazāk par vidēji turīgiem un mazturīgiem cilvēkiem, jo iegūt zināšanas prasa piepūli un pieņemt pareizo lēmumu prasa drosmi. 

Mana personiskā pieredze pērkot sudrabu 

Kad es pirmo reizi nopirku Sudrabu, tas bija 2007 gadā. Cena par unci bija 18 USD. Pēc dažiem mēnešiem cena uzkāpa līdz 21 USD, un es biju ļoti priecīgs par savu pirkumu, kura cena aug. Taču  pēc pusgada (2008g.) cena nokrita līdz 8 USD par unci. Teikšu godīgi, ka jutos vīlies un domāju savu ieguldījumu pārdot, lai nepazaudētu visu. Taču sudrabs nav akcija, kura var pazaudēt visu vērtību vienā naktī. Tādēļ biju spiests vēl vairāk iedziļināties tirgus fundamentālajā analīzē un man bija taisnība, ka tā bija īslaicīga tirgus korekcija. Patiesībā tajā mirklī man  un vajadzēja nopirkt vairāk, jo šodien Sudraba unce maksā 32 USD. Kaut arī cena ir pabijusi pie 50 USD atzīmes,  pēc pieredzes varu teikt, ka šī ir kārtējā dāvana gudriem un pārliecinātiem cilvēkiem. 

Vai Jūs stāvat pāri alkatībai un bailēm?

Cilvēki, kam ir gudrība, nevadās pēc Alkatības un Baiļu dziņām un tirgus virzības, bet viņi vēro, kā šis faktors vada citus. Šādi investori ieiet tirgū pirms alkatības fāzes - pirms tam, kad tur mēģina ielekt visi. Šobrīd šāds alkatības brīdis zelta tirgū vēl nav pienācis.

Tādēļ veltījiet laiku, iedziļinieties tirgus un ekonomikas pamatos, un Jūs atklāsiet, ka šis ir labākais laiks, lai veiktu kārtējo uzkrājumu nākotnes labklājībai.

Mārtiņš Kļaviņš, 2012. gada 2. aprīlis

2012. gada 13. marts

Kur visdrošāk glabāt naudu? [aptauja]

0 comments
"Kur glabāt naudu?" - šķiet, ka šis jautājums ir vienmēr bijis aktuāls. Tiem, kam ir maz naudas, tie baidās pazaudēt to mazumiņu, kas tiem ir, taču tiem, kam naudas ir daudz - tiem ir daudz problēmu atrast labākos un pareizākos veidus, lai tā būtu drošībā un nezaudētu savu vērtību.

Nesen noslēdzās pētījums, kurās piedalījās mūsu interneta veikala ZeltsSudrabs.lv klienti un apmeklētāji. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kāds ir pašu cilvēku viedoklis par to, kur viņu darba augļi būtu visdrošāk pasargāti. Beigās tika apkopoti rezultāti no visiem - vairāk kā 330 respondentiem.

Vai naudu glabāt bankā?

Kā atbilžu variantus mēs piedāvājām izvēlēties tos glabāšanas veidus, kas ir vispopulārākie, piemēram glabāt naudu bankā. Katram no mums ir zināms teiciens "drošs kā bankā", taču aptaujā šo izvēli par savējo nosauca tikai 5% respondenti.

Vai riskēt un ieguldīt?

Bieži vien par tiem, kas naudu glabā bankā, saka, ka viņi "sēž uz naudas" un nauda nestrādā viņu labā. Lai no tā izvairītos un iegūtu lielāku labumu, daudzi savus līdzekļu investē. Lai cilvēkiem nebūtu pašiem jādomā, kas ir ienesīga investīcija un, kas nē, daudzas finanšu iestādes piedāvā ieguldījumu fondus, kas noņem rūpes un ietaupa investoru laiku. Pašiem nav jādara "melnais darbs" - aprēķinus, risku analīzi un akciju daļu iegādi. Taču mūsu aptauja parādīja, ka arī šī grupa ir samērā neliela - tikai 6%

Naudu glabāt zeķē

Par naudas glabāšanu zeķē bieži presē smejas žurnālisti, politiķi un baņķieri. Tas esot visarhaiskākais naudas glabāšanas veids, jo naudu, kas glabāta zeķē taču var nozagt. Tā ir taisnība, taču paši politiķi ir iemācījušies naudai atņemt vērtību pat fiziski tai nepieskaroties - caur inflāciju. Arī baņķieri naudas vērtību, kas tiek glabāta visdrošākajā seifā, var samazināt, izsniedzot arvien vairāk kredītus. Taču ņemot vērā to, ka pēdējos gados Latvijā divas bankas ir piedzīvojušas smagas un nopietnas problēmas (Parex un Krājbanka), var saprast, kādēļ tikai daudzi cilvēki būtu gatavi glabāt naudu zeķē.

Divi no trim izvēlas Zeltu un Sudrabu

Lielākā daļa no ZeltsSudrabs.lv apmeklētājiem naudas vērtību visdrošāk glabātu zeltā un sudrabā, jo abi šie dārgmetāli ilgtermiņā visveiksmīgāk saglabā savu pirktspēju. Zelta un sudraba cena aug, jo naudas apjoms katru brīdi pasaulē palielinās. Tam par iemeslu ir fakts, ka mūsdienu politiskās iekārtas lielāko daļu ekonomiskās problēmas risina ar naudas daudzuma palielināšanu, savukārt zelta un sudraba apjoms pieaug tikai no 1 līdz 2 procentiem gadā. Līdz ar to dārgmetālu daudzums ir ierobežots, bet naudas apjoms ne.

Zelta un Sudraba vērtība ir visdrošākā

Par vienu unci sudraba pirms 2000 gadiem Romas impērijā varēja iegādāties vienu vistu, kas ir optimāla izvēle ģimenes pusdienu galdam. Šodien viena unce sudraba maksā no 20 līdz 27 latiem, bet viena ekoloģiski audzēta un humāni nokauta vista ekoveikalā maksā arī Ls 20 vai nedaudz vairāk.

Līdzīgi arī viena unce zelta - pirms 2000 gadiem Romas impērijā par to varēja nopirkt vīrieša ikdienas apģērba kārtu - togu, sandales un ādas siksnu. Šodien viena unce zelta maksā no 900 līdz 1000 latiem, kas atkal ir pilnīgi pietiekami, lai iegādātos augstas kvalitātes apģērba kārtu - uzvalku, kurpes, kreklu utt. 

Kur jūs glabājat naudu? Variet padalīties ar savu viedokli šī raksta atsauksmēs!

2012. gada 23. februāris

Amerikas Ērglis - populārākā sudraba monēta

0 comments
Šajā reizē Zigmārs Rozentāls Zelts24 TV stāsta par pasaulē vispopulārāko Sudraba monētu. Kopš 1986. gada tā ir izkalta vairāk nekā 259 000 000 reizes. Monētas atpazīstamība un nevainojamā kvalitāte tiek novērtēta no investoru puses un šādas monētas ir gandrīz katra Amerikas uzkrājēja īpašumā. Nepalaidiet garām svarīgākos faktus par šo monētu un to, kādēļ šādām monētām ir jābūt arī katra Latvijas investora īpašumā.

Populārākās ziņas pēdējās nedēļas laikā:

 

Saistību atruna un noteikumi | Zelts24.lv | (C) 2006 - 2010 | Visas tiesības rezervētas | Design by MoreThanDesign.Net and Brian Gardner