Zeltam ir svarīgie raksturlielumi ir svars un kvalitāte. Svaru parasti mēra uncēs, gramos vai retāk - šekeļos, bet kvalitāti - karātos vai pēc proves.
Kādās mērvienībās sver zeltu? (svars)
Lai arī Latvijā kā pamata mērvienība svara apzīmējumos ir pieņemts grams un to lieto arī zeltam, tomēr pasaulē plaši izplatīts ir zeltu svērt uncēs (oz). Jāņem vērā, ka zeltu mēra nevis parastajās, bet Trojas uncēs.
1 Trojas unce = 31, 1034768 grami
1 kilograms = 1000 grami = 32,15074656 Trojas unces.
Retāk pasaulē zelta monētu svēršanai lieto vēsturisko ebreju svara vienību - šekeli. Visbiežāk sastopamas 1/4 un 1 šekeļa monētas.
1 šekelis = 11,4 grami = 0,36652
1/4 šekelis = 2,85 grami = 0,09163
Zelta sastāva vērtība tiek mērīta karātos (Carat, ASV un Vācijā - Karat).
Karāts vēsturiski ir svara vienība, kuras izcelsme nāk no Vidusjūras reģionā augošajām keroba sēklām. Vidējos austrumos tirgotāji lietoja keroba sēklas kā atsvarus, kuru masa ar laiku tika standartizēts kā 0,2 grami.
Lai arī zelta tīrību pasaulē mēra karātos, Latvijā izplatīta ir „raudzes” sistēma, kurā zelta kvalitāti nosaka provēs, kas atbilst zelts procentuālajam sastāvam.
Vistīrākais zelts tiek apzīmēs ar 24 karātiem (K), kas atbilst 999,999 provei. Ar 100% tīrību zeltu neapzīmē, jo absolūti tīrs tas vispār nav iespējams.
Salīdzinoša tabula starp Zelta kvalitātes standartiem:
24 K = 999 prove
22 K = 916 prove
20 K = 833 prove
18 K = 750prove
16 K = 625prove
14 K = 585 prove
10 K = 417 prove
9 K = 375 prove
